Jau kādu laiku pārvietojos ar galvu pa priekšu. Tā ir tik pilna, ka vilktin' velk pie zemes. Un par spīti tam, ka mute pilna dubļu un īsti nevar saredzēt, kur spērt nākamo soli, tas ir vienīgais veids, kā tikt no punkta A uz punktu B.
Par nedēļas nogali nemaz runāt negribas. Tu kā vienmēr nebiji uzdevuma ausgtumos un jau atkal slēp galvu zemē. Ak tu manu strausiņ', es tev vienreiz nosponsorēšu asfalta ieklāšanu.
Kolēģi mani stresina. Trūkst man cīņasspara. Man sākums vienmēr ir bijis viss, kas nav beigas.
Šodien būs garšīgas vistiņas, daudz mīļuma un vakara niķis :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru