Kkāda jēla gaušanās vien man pēdejā laikā sanāk. Tas nav tā un šitas nav tā, bet arī citus vainot nav iekšā, jo pati vien, pati vien.. Reti, bet ir tādi mirkļi dzīvē, kad viss ir vienalga un pats sev krīti uz neviem. Tad mēģinu kko darīt, lai nav ar sevi jābūt (cik nu tas, protams, ir iespējams) un, lai citiem dzīvi nebojātu.
Varbūt pareizāk būtu šodien iebāzt galvu zemē. Bet man liekas, ka tad šis stāvoklis ievilksies. Man pat bail šodien par sevi atgādināt, jo negribas spēlēt uz taviem nerviem. What should i do?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru