Jūtos slimiņš un niķīgs. Ir tā, ka gribas, lai kāds sabužina spilvenu un papaijā muguriņu, bet tajā pašā laikā negribas nevienu redzēt. Robotam man nepietiek ne līdzekļu, ne arī prāta spēju, lai tādu patapinātu savām rokām. Tapēc arvien aktuālāka ir ideja par plastmasas roku.
Kaitina tie cilvēki, kas ''taisa zinātni'', bet slēpj savu padarīto, liekot maksāt tiešām neadekvātas summas par saviem rakstiem vai gaidot lūdzēju vēstules. Nu nav tur nekā slēpjama, nu nav nekā fundamentali jauna. Zinātne nudien nav tā joma, kur varam sēdēt kā suns uz siena kaudzes. Un kā būtu, ja Menģeļejevs pagaldē slēptu savu tabulu? Labi, daži svarīgi vīriņi un dāmas ir nopelnījuši cimperlēties, bet klusībā ķiķinu par tiem, kas žmogās ar saviem bakalaura darbiem, laikam, kauns :D
P.S. Izrādās, ka iznācis LU rakstu krājums ar manu rakstu! Un par to es uzzinu mēnesi vēlāk o_O. Nez, vai iedalīs arī autorei par piemiņu, vai būs jāver maciņš vaļā, lai nopirktu arī savu rakstu? :D
P.P.S. Uzdāviniet man kāds periodisko tabulu. Lūdzu?! Savādāk ietetovēšu to sev uz rokas. Nesen bija ideja nopirkt jostu ar tabulu, bet bikšu vilkšana nost būtu pārāk bieža :D
Heh.. rekur Alus periodiskā tabula :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru