Arvien biežāk jūtos kā kāmis ritenī. Tualetes apmeklējums un ēšana ir lieka izšķērdība. Tu atnāc mājās, pa ceļam pie sevis pačīksti cik aizraujoša ir ikdiena, bet vakarā ir pilnīgi vienalga, ka viss ko redzi ir gulta-darbs-skola-gulta. Kaut kas nav pareizi. Bet tā pasaule griežas tik un tā un tev ir tikai divas izvēles- skriet līdzi vai tapt nomītam zem citu skrējēju pēdām.
Vienu dienu uznāca vēlme pēc kaut kā skaitsa un negaidīta. Var jau būt, ka smadzeņu pods kādu rīta meksikāņu seriālu nebija izdēsis. Bet nav jau brīnums, ka pie tāda dzīvesveida kā man, organisms prasa mačo cienīgus izgājienus, salkanas frāzes un ak jel, kaut nedaudz NEPAREDZMĪBAS!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru