Troksnis. Visbriesmīgākās ir pēkšņas un neregulāras skaņas, kas izsit no ierindas un padara tramīgu, jo zini, ka gaidāms jauns "pārsteigums", tikai nezini kad. Un pēdējā laikā cilvēki sāk pārvērsties par trokšņiem. Viņi nāk un iet kad grib, dara un nedara, runā un nerunā. Lai gan esmu dzimusi plānotāja, citu dēļ varu arī daļu ikdienas atstāt varbūtībām. Bet "varbūt" rītā un vakarā liek domāt, ka viss notiek nedaudz liekulīgi. Mirklī, kad vienai izrādei ir divi režisori, tā pārvēršas par balagānu.
Kā gribētu, lai savas lomas iestudētu es pats...
/M.Freimanis/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru