Kur ir palicis cilvēks ar dzirksteli acīs un allaž trāpīgajiem jociņiem kabatā? Kurš nodzēsa gaismu un aizvēra durvis? Varbūt tā esmu es, varbūt kāds cits.
Nu kod kurā pirksta gribi- sāpēs. Tas man tāka būtu skaidrs. Bet nekādi nevaru saņemties to radījumu nomidzināt. Uzpurni neuzliksi un blakus nenostāvēsi. Bet sāp taču, ai kā sāp visiem.
Laiks visu noliek pa vietām. Zinu. Tikai spēka vairs nav gaidīt, nudien vairs nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru